Projekta mērķis

Nodrošināt un sekmēt Ludzas novada iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, izglītošanu, savstarpējo saziņu un komunikāciju (vienam ar otru, NVO ietvarā, ar pašvaldību, institūcijām, atsevišķām apkaimēm un kopienām).

Talka Runtortas parkā 

29. aprīlī Runtortas parkā bija vērojama liela rosība.  Te notika vecā parka sakopšanas un izzināšanas talka. Talku organizēja biedrība KIRA.  Piedalījās vairāki desmiti cilvēku: BJC aktīvisti, pensionāru biedrības pārstāvji, tūrisma pulciņa dalībnieki un citi interesenti.  Daudziem bērniem vecais parks ar dižkokiem un  senajām takām Runtortas ezera krastā bija atklājums, tāpēc viņi izgāja arī apskates ekskursijā, bet BJC darbiniekiem šī vieta jau bija labi pazīstama, jo talkots te bija ne vienreiz vien. Tika sadalīti darbi, un pēc pāris stundu centīgas darbošanās viens parka sektors dižozola kreisajā pusē  bija sakopts.

Talka vieno  dažādu paaudžu cilvēkus ne tikai kopīgā darbā, bet arī citās aktivitātēs.  Pēc iepazīšanās  Marika Čerņavska izstāstīja trīs stāstus par liepām, vēlāk, pie ugunskura, klausoties atmiņu vēstījumus, varēja ieskatīties šīs vietas vēsturē, kas Runtortai ir ļoti bagāta: te savulaik bijusi muiža, lauksaimniecības skola, vispārizglītojošā skola, aktīvi darbojies mazpulks, notikuši kultūras pasākumi.

Talkas mērķis bija arī pievērst ludzāniešu, īpaši vietējā vasarnīcu kooperatīva saimnieku, uzmanību šai vietai, rosināt novērtēt  dabas bagātību, kas palikusi no mūsu senčiem. Varbūt šī aktivitāte iedvesmos  arī citus kopīgiem spēkiem sakopt parku. Jāpadomā, kāda varētu būt šīs vietas nākotne,  kā to attīstīt. Ja ir kādi priekšlikumi, aicinām vērsties biedrībā KIRA, kas darbojas BJC telpās Tirgus ielā 22. 

Informāciju sagatavoja: Vanda Žulina

Aktivitāte notika projekta Apzinies. Atbalsti. Attīsties.A3. Ludzas novada iedzīvotāju savstarpējās saziņas un piederības veicināšana, vietējo vides un kultūras vērtību apzināšana un attīstīšana.  Pirmā aktivitāte Vieta, no kurienes tu nāc. Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2023. gadam finansējuma ietvaros. #SIF_NVOFonds  FOTO

Svinam Valsts svētkus, iestādot kokus nākotnei

Ciblas centrā mūs sagaidīja pagasta pārvaldnieks Miervaldis Trukšāns, deju kopas Everss pārstāve Maija Manukina un Eversmuižas vēstures zinātāja Malvīne Loce. Diena sākās ar izzinošu ekskursiju pa Ciblas centru. Skolotāja Malvīne Loce iepazīstināja mūs ar katoļu baznīcas un muižas vēsturi. Visi ar lielu interesi izgāja pa gleznaino dabas taku Ilžas upes krastos. Izrādījās, ka daudzi šo vietu atklāja pirmoreiz, kaut arī Ciblas centrs visiem bija it kā zināms. Gaisa laipa, enerģētiski spēcīgie akmeņi, rāmais upes plūdums, vecie koki, ziedošās ievas – katrs saskatīja ko īpašu. Pārsteidza cienījamās gides M. Loces plašās zināšanas par savu novadu.

Tauriņu nakts Grebļu kalnā 

15. jūlija vēlā vakarā pašā Latvijas pierobežā, Grebļa kalnā,  satikās dažādu vecumu dabas mīļotāji, lai vienu nakti veltītu taureņu iepazīšanai.  ‘’Taureņu nakts’’ notika jau septīto reizi. Interesantā notikuma iniciatore un organizētāja visus šos gadus ir  Ilga Ivanova, iesaistot pasākuma sagatavošanā gan vietējos iedzīvotājus, gan organizācijas un valsts iestādes. Šogad “Taureņu nakts” notika ar biedrības “KIRA” īstenotā  projekta “Apzinies. Atbalsti. Attīsti. A3’’ atbalstu.

Aktivitātes notiek divās vietās. Pie ugunskura var baudīt  tēju un panašķoties ar kādu gardumu, izbaudīt interesantu keramikas apgaismes objektu radīto noskaņu, izlocīt taureni no papīra un vienkārši baudīt Latgales vasaras nakti.Prāvu gabalu no ugunskura ir vieta, kur satikties ar taureņiem. Ceļvedis taureņu pasaulē ir  Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists entomologs Guntis Akmentiņš.

Kā īsti notiek taureņu “salidojums”? Kā pievilināt vismaz nelielu daļu šo lidoņu no Grebļa kalnā sastopamajām apmēram 1500 sugām?  Naktī aktīvi esot apmēram 80 % no šī Baltijā kuplākā taureņu pulka. Jau pa gabalu tumsā  saskatām spilgtu lampu, kas apgaismo baltu materiālu , uz kura ik pa brīdim nosēžas kāds taurenis.  Nezinātājam daudzi šķiet līdzīgi, bet Guntis Akmentiņš saskata visas atšķirības un raksturo katru. Patiesi enciklopēdiskas zināšanas! Ik pa brīdim parādās kāds īpašāks eksemplārs, piemēram, spilgti zaļā vai dzeltenā krāsā, vai arī tāds, kas atgādina sakaltušu zariņu.  Ar nepacietību gaidām sfingus – vienus no lielākajiem Latvijā sastopamajiem taureņiem. Tie parasti atlidojot pēc pusnakts, apmēram ap diviem. Protams, var arī neatlidot, bet šai naktī cerības ir: nelīst un ir arī pietiekami silts. Mums laimējās, pirms diviem sagaidām divus  eksemplārus, ko nevar nepamanīt – krietni lielākus par pārējiem, ar interesantu spārnu formu. Žēl, ka taureņu mūžs ir īss, sfingi labvēlīgos apstākļos nodzīvo vien 2-3 nedēļas. Pēc taureņu pētnieka aplēsēm, pie mums esot atlidojuši vairāk nekā 70 sugu pārstāvji. Esot nedaudz mazāk kā citkārt - varbūt nedaudz par vēsu.  Iztaujājuši entomologu Gunti varam doties nakts pārgājienā. Pirms tam esam jau izgājuši Grebļa kalna taku, kur mūsu ceļu apgaismo jāņtārpiņi un līdzpaņemtie lukturīši. Apstājamies vietā, kur, raugoties uz vienu pusi, stāvās  nogāzes pakājē redzams Pintu, otrā pusē – Šešku ezers.

Nakts pārgājienā aizejam līdz Austras kokam – tēlnieka Viļņa Titāna veidotajai  granīta skulptūrai, kas iezīmē Latvijas galējo austrumu punktu – esam  pašā pierobežā. Tā ir unikāla iespēja. Atļauja apmeklēt šīs vietas dota tikai Taureņu nakts dalībniekiem. Paldies robežsardzes darbiniekiem par atbalstu.

Ilga ved mūs pa naksnīgo ceļu un vienā no pieturām izstāsta par to, kā pierobeža kļuvusi par saistošu filmēšanas vietu gan Latvijas, gan ārvalstu kinematogrāfistiem. Te uzņemtas arī “Melānijas hronikas’’ Sibīrijas ainas. Ceļojuma noslēgumā drosmīgākie kāpj senajā Meirānu pilskalnā, kur tagad atrodas neliela kapsēta. Te lukturīšu gaismas stari paver skatam sazarotas dižpriedes. Jau aust gaisma, kad  šis nakts piedzīvojums beidzas.

Paldies visiem, kas palīdzēja Taureņu naktij notikt: Ilgai Ivanovai un viņas ģimenei,  biedrībai Latvijas Mazpulki,  752. Ludzas Mazpulkam, Valsts Robežsardzes Ludzas pārvaldei un Pasienes Rs N kolektīvam, Dabas aizsardzības pārvaldei, AS Latvijas Valsts meži, Kultūras ministrijai, Sabiedrības integrācijas fondam, Ludzas novada pašvaldībai,  Pasienes pagasta pārvaldei, Kultūras namam, apskates saimniecībai “Bites”, Ludzas BJC.

Aktivitāte notika Latvijas valsts budžeta finansētās programmas ,,NVO fonds” projekta “Apzinies. Atbalsti. Attīsties. A3 Ludzas novada iedzīvotāju savstarpējās saziņas un piederības veicināšana, vietējo vides un kultūras vērtību apzināšana un attīstīšana” ietvaros.  #SIF_NVOFonds  FOTO

MEDIJPRĀTĪBAS SEMINĀRU CIKLS - RŪPĪGI, KRITISKI, PRĀTĪGI 

Dzīvojam informācijas pārpilnības laikmetā. Ziņas sabiedriskajos medijos, stāsti sociālajos tīklos, reklāmas, fotogrāfijas, reportāžas, fakti, viedokļi … Informācijas gūzma, kas pavada mūs ik dienas, ietekmē, dod cerības, satrauc, brīdina, kaitina, dažkārt maldina un apmuļķo.  Medijpratības semināru cikls “Rūpīgi. Kritiski. Prātīgi”, kas trīs dienas  no 18. augusta notika Ludzā, mācīja, kā orientēties, neapjukt ziņu pārbagātībā, kā atšķirt viltus ziņu no patiesības, kā neuzķerties uz vilinoša reklāmas āķa, kā izvērtēt informācijas avotu un atrast sev nepieciešamo. Semināru organizēja biedrība KIRA kā vienu no projekta “Apzinies. Atbalsti. Attīsties” aktivitātēm.  Nodarbības vadīja žurnāliste Ausma Sprukte –Kozule un mediju eksperte Aija Vanaga, pieredzē, kas kādreiz gūta, strādājot rajona laikrakstā, dalījās bijusī korespondente Vanda Žulina.

Tikai sākotnēji šķiet, ka katrs no mums savā ziņā ir mediju eksperts un spēj nepaļauties maldīgai informācijai. Patiesībā pat viskritiskākajiem lasītājiem un skatītājiem ir gadījies noticēt viltus ziņām, jo tās var būt itin meistarīgi pasniegtas, slēptai reklāmai kādā šķietami neitrālā intervijā, šokējošam virsrakstam interneta portālā. Tāpēc medijpratības mācības kļūst aizvien svarīgākas, jo veido prasmi atšķirt uzticamus informācijas avotus, izvērtēt publikācijas nozīmīgumu un faktu patiesumu. Dzīvojam laikā, kad vienu un to pašu faktu interpretācija var radikāli atšķirties, sašķeļot sabiedrību. Kritiskajai domāšanai ir milzīga loma informācijas plūsmas izvērtēšanā , gan lasot gluži sadzīviskas ziņas un saimnieciskus padomus, gan interesējoties par globālām problēmām.

Nodarbībās bija daudz piemēru no reālās dzīves, bija praktiski vingrinājumi, tekstu analīze, darbs grupās.  Īpaši  interesanta un aktuāla klausītājiem bija tēma par mākslīgo intelektu – tā iespējām un ietekmi  cilvēku sabiedrībā.  Bija daudz jautājumu un problēmsituāciju risināšana.

Skaidrs ir viens, ka kritiskā domāšana un medijpratība  pašlaik ir ļoti nepieciešama katram, tāpēc zināšanas jāatjauno ik pēc kāda brīža, lai izsekotu jaunajām vēsmām informācijas laukā.

Informāciju sagatavoja: Vanda Žulina

Aktivitāte notika projekta Apzinies. Atbalsti. Attīsties.A3. Ludzas novada iedzīvotāju savstarpējās saziņas un piederības veicināšana, vietējo vides un kultūras vērtību apzināšana un attīstīšana.  Projekts īstenots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda 2023. gadam finansējuma ietvaros. #SIF_NVOFonds  FOTO

A3 NOSLĒGUMA PASĀKUMS